“- Kāds bezdievīgs zemnieku kārtas cilvēks noslepkavojis muižas amtmaņa dēlu Joahimu Brunnengrēberu un pats aizbēdzis uz leišiem, pirms bēgšanas vēl (..) nogriezdams junkuram Joahimam galvu (..).
(…)
– Viņš nevar būt viens pats tās slepkavības vaininieks, – hercogs Fridriķis šņāca, nobālis no bailēm un dusmām.
(…)
– Jūsu gaišība, es liku apcietināt viņa trijus brāļus un četrus no radiem un kaimiņiem, jo ir tiesa, ka tik šausmīgs asinsdarbs nevar būt viena cilvēka izdomāts un pastrādāts.”