Kurts Vonnegūts – Cilvēks bez valsts

Lasot Vonnegūta pēdējo grāmatu – pusesejisku, pusautobiogrāfisku apcerējumu par pāris viņa prātu nomokošajām tēmām – drīz vien roka pati stiepās bez zīmuļa. Diemžēl lasīšana notika darbā un autobusā, tāpēc piezīmju vietā nācās nodarboties ar atvainošanos blakussēdētājai (labi, ka vēl tā bija sieviete), tomēr sajūsmu par ložmetēja ritmā skanošajiem aforismiem nespēja mazināt arī šis pārpratums. To tēmas nebūs svešas nevienam Vonnegūta pazinējam: pārdomas raiti lēkā no humora pie dzīves jēgas, no literatūras pie kara, no benzīna pie varas, beidzot izdarot kārtīgu piezemēšanos pie Dž. V. Buša jaunākā.

Jā, Vonnegūtam nepatika nesenais ASV prezidents. Ja pirms to nezinājāt, plānās grāmateles otrā daļa to ieskaldīs paurī tā, ka neaizmirsīsiet visu atlikušo mūžu. Ja šī daļa būtu garāka, pat manas cieņas pret autoru nepietiktu, lai izturētu līdz galam. Neesmu Buša cienītājs, taču ASV problēmu aprakstā nebija gandrīz nekā no Vonnegūta dzeļošā šarma, – tas bija aizstāts ar siekalām šķīstošu lamāšanos par valdību paveca vīra izpildījumā. Nīgrumu drīz vien nomainīja žēlums, kā skaistas dienas skābenu norietu vērojot. Vismaz bija palikušas visas iepriekšējās lappuses ar visiem Vonnegūta sulīgajiem novērojumiem, sarkasmu un atklātumu. Ja vēl viņš pats nebūtu aizmirsis, ka uz zemes esam, lai pendelētos apkārt…

Komentēt

Filed under apraksti

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s